Nekad Nav Par Vēlu

Man ir deviņas klases, kā tu domā var būt skolā?
Nauda nepelnīsies pati, grāmatas neaizvietos plates
Es neesmu par jaunu, kur nu par vecu
Spīdu pāri sistēmai, pats būvēju pamatu, būvēju grīdu (jā)
Nekad nav par agru dabūt savu, nostāties uz kājam
Kļūt par vīru, samaksāt par īri (hey)
Mani nenovērtē darbs, daru to netīri
Mēs esam īsti, citi tikai lecīgi
Piezemēti, ejam uz savu mērķi, Krasta etīde
Vēl pirms gadiem viņi teica mēs esam debīli (ha)
Neviens nedeva ceļu, tagad visu man atļauj
Auto kaudze uz ielas, tur vietas, kur likt nav

Mēs sākām no nulles, tagad darām uz simts
Šo turām līmenī, rīmes katrs pilsētā zin to
"Rīgas bloka māju krasts," viņi sākumā smējās
Tagad viss, ko tie runā, zūd kā dūmi, kas vējā
Tie ir tie draugi, kas draugi nav, skauģi, kam skauž
Tagad tie draud jau
Kad sākumā sāku šo, man bija vienalga
Tagad ir divtik, jo es dubultoju algu (haha)

(Tāpat trīskāršoju)
Es slēpos no svešām acīm, it kā būtu pats misters Haids
Pagāja nakts, pienāca rīts un es sapratu, ka ir laiks
Man un maniem vīriem nākt atkal no jauna gaismā
Lai smaids jūsu sejās skaistās, lai vairās galvas baisās
Naida acis kailās, lai bīstās nīst
Naids nīdējus grauž vairāk kā jebkas cits, vīrs
Many, tā teikt papistas dzīves
Dzīres rīkos, kas paliks rindās, cauri grūtībām ejot
Plecu pie pleca karogi gaisā kā uzvaru ceļot

Katram dzīves dziesma sava, un mēs dzīvojam to dziedot
Šī mūzika mūs vieno, grūtības mūs vieno
Sevi liekot laikā, kas garām traucās skrienot
Mēs atrodam šeit sevi, vienmēr vienam otru cienot
Katram dzīves dziesma sava, un mēs dzīvojam to dziedot
Šī mūzika mūs vieno, grūtības mūs vieno
Sevi liekot laikā, kas garām traucās skrienot
Mēs atrodam šeit sevi, vienmēr vienam otru cienot

Izrādās – esmu par jaunu, izrādās nav nekā
Izrādās – esmu par jaunu, izrādās nav nekā
Izrādās – esmu par jaunu, izrādās nav nekā
Izrādās – esmu par jaunu, izrādās nav nekā

Jūtos sparīgs, viss ir atkarīgs no tā, kas ir manī
Man ir izvēle mana un šodien zinu, ko es darīšu
Gribu parīt no rīta labāk putru nevis barību
Tiem, kam disciplīnas nav, tas viens dirsīs, otrs dalīs
Žeņa pārāk vecs, lai varētu pakačāt pakas
Tikmēr Janka pārāk jauns, lai varētu nopelnīt babkas
Divi slāņi sabiedrībā; vienmēr maisīs kaut kas
Tad trešais pretim saviem sapņiem, kam netraucē nekas
Tev ir izvēle, dēls, viņa vienmēr tavās rokās
Problēma nav tevī, bet gan tajā, ko tu domā
Pohuj, cik tev ir gadi, vai, ko kāds domā par mani (jā, jā)
Tu esi tas, kurš nosaka savu ceļu pats, pats

Tā ikdiena ir sisties pa savam
Nevis skatīties uz citiem un žēloties, ka nav laika vai naudas
Tā ir sistēmas paika, ļaudis
Tavas iztēles auglis var būt dzīvs
Ja tam blakus noliec ticību un dari, ko mīli
Bailes, naids un šaubas
Pa dzīvi lielākie draudi
Katram, kurš redzēt atsakas
Vieglos ceļus ejot, dzīve mazāk atgādinās pasaku
Dīvaini, vai ne?
Ja nezinā, nerunā

Katram dzīves dziesma sava, un mēs dzīvojam to dziedot
Šī mūzika mūs vieno, grūtības mūs vieno
Sevi liekot laikā, kas garām traucās skrienot
Mēs atrodam šeit sevi, vienmēr vienam otru cienot
Katram dzīves dziesma sava, un mēs dzīvojam to dziedot
Šī mūzika mūs vieno, grūtības mūs vieno
Sevi liekot laikā, kas garām traucās skrienot
Mēs atrodam šeit sevi, vienmēr vienam otru cienot

Izrādās – esmu par jaunu, izrādās nav nekā