Mana Cīņa

Kas ir viegli, nezinu, man vienmēr gājis ir grūti
Man manā dzīvē bija jācīnās vot tādi bija sūdi
Man bija apnicis jau sēdēt tajā purvā un pūt
Es tikai gribēju par kautko es kļūt, tu jau zini varbūt

Tikai Dieva priekšā dzīvē esmu kritis es ceļos
Viņš man teica viss būs kārtībā lai augšā es ceļos
Ak Kādas emocijas dirsā tagad raudu un smejos
Piedod lūdzu, ka es aizkavējos, piedod

Man Brīžiem likās vieglāk būs ja savu dzīvi es beigšu
Un varbūt tad kāds beidzot ieklausīsies tajā ko teikšu
Balss manā galvā teica neskrien tikai laikam pa priekšu
Tev vēl ir jāiet tev ir jāiet uz priekšu

Agrāk vienīgā lieta, kas mani priecēja
Bija kārtējā viela, ko savā dārzā es iesēju
Gribu pateikt es vienu, paldies ka devi man iespēju
Mani nepārstāji mīlēt, par to arī iedzēru

Es biju akls, arī stulbs vienmēr ar sāpošu sirdi
Es biju viens tai pašā laikā likās kāds mani dzird
Balsis galvā teica jāuzdzer tās zāles ar spirt
Es teicu nē tas nav tā vērts pārāk agri vēl mirt

Lūdzu piedod mani Dievs un piedod manējos grēkus
Man vajag izlabot to visu vajag papildus spēkus
Es tiešām negribu vairs satikt savus pagātnes rēgus
Es negribu vairs ienīst, tikai mīlēt cilvēkus

Kad man vairāk nebij ēst, dzīve lika man svīst
Visi pameta bet tie kas palika bija īsti
Šitās brūces ira dziļas ļoti ilgi tās dzīst
Bet tagad āda man ir biezāka vairs nava ko mīzt

Es agrāk tiešām baigi daudz mēdzu domāt par sevi
Līdz vienam brīdim kamēr nekrustojās mūsējie ceļi
Es Tagad nebaidos no nāves jo es satikšu tevi
Paldies par visu ko tu man esi devis

Paldies saku visiem tiem kas nestāvēja tur malā
Un paldies tev ka tu man acis beidzot atvēri vaļā
Arī bez naudas mana dzīve beidzot palika zaļāka
Tagad mani beidzot dzird mana balss kļuva skaļāk