Svētais joks

Pārkāpjot likumus, saglābā naivumu
Melo bez gala, lai arī cik trūkumu
Absurdām pavēlēm pakļauties -norma
Neņemot vērā, kāda tām forma
Kaudzēm kritušo, laikam tā vajag
Droši iet karā, solītā vārdā
Par abstraktu būtni vai vadoņu pavadā
Nomirsi - iekļūsi varoņu kārtā

Ticīgo reglaments vēsta -
Upurē sevi, ciet, atmaksa laba
Nekas nav īsts, mēs visi mirsim
Tev svarīgi - tāpat vai uz staba?
Netiksi prom, kurš gan laidīs?
Nav izdevīgi, lai tu būtu brīvs
Cieši ķēdēti kastes peklē
Liktenīga kauja, pretinieks sīvs

Viss jau ir izlemts - kā tad, tie ir meli
Labi, pakļaujies, došos uz elli
Iekšā salauzts, bet redzu gan labāk
Gribētu just to skatienā tavā
Daudzas, daudzas vielas
Kautiņi tumšās ielās
Sasistie lukturi aiz loga
Kur ir tā restarta poga?

Savādi lēmumi, turpina dzīvot
Kas liks tiem sākt beidzot plīvot?
Muļķīgi spriest, kā būtu, ja varētu
Izlemt vai es, vai tu...



Credits
Writer(s): Ričards Vectirāns
Lyrics powered by www.musixmatch.com

Link