Pāri Visam

Ja kurpēs tavās
Uz dienu kāptu

Bēdu manu lielu bēdu
Es par bēdu nebēdāj'
Liku bēdu zem akmeņa
Tai tiku pāri dziedādams

Bēdu manu lielu bēdu
Es par bēdu nebēdāj'
Liku bēdu zem akmeņa
Tai tiku pāri dziedādams

Kāds man teica, bet negribēju ticēt
Kā putns debesīs starp kontinentiem migrēju
Es tak zinu, ko tu domā, tikai neuzliku tam akcentu
Mans aizsargslānis, barības avots kā placenta

Mans virziens, griba, gan ar spēku, kas man ir
Lai man piepilda katra šūna un silda manu sirdi
Bet tā mācība - ja attālinās, vajag pienākt klāt
Nevis gaidīt, kurš pirmais soli tagad sāks

Dienās, kas traucē, liekas sarežģītas
Ar mīļajiem es kopā, man to bēdu nemanīt
Un spēku savu neatdošu nevienu brīdi
Justies kā mājās un smiet saviem līdz'

Dievs, dod to spēku ļoti viegli
Savas rētas nejust vairs
Ar prieku dod pieci
Saku nē, nebūt tai
Tās bēdas es vējā laižu
Katru dienu visskaistāko

Dievs radīja teoriju par Čārlzu Darvinu
Skaista dzīve - ilūzija, ar ko kārdina
Zeme plakana, ja nelido sapņos pār viņu
Tāpēc pacelies mākoņos, pērkons dārdina

Lai kur arī dodies, rezerves durvis vaļā
Dari, cīnies, kliedz, kliedz skaļāk
Vaļā, ver vaļā, audz, ar prieku diedz
Lai kas arī esi, neko sev neaizliedz

Katras dienas sākums ir kā vecas dienas beigas
Un no čaumalas kāpju ārā tā kā kāpurs, kas pēc veiksmes
Tiecas, tu saki, paņem šito vieglāk
Bet iekāp manos apavos, kad sniegs nāk

Viss tik balts, jā, visu dienu esmu viens tāds
Bet es maukšu, kamēr piens saies sviestā
Jā, ja es bļauju, tā ir dziesma
Un es paņemšu to, kas pienākas man

Bēdu manu lielu bēdu
Es par bēdu nebēdāj'
Liku bēdu zem akmeņa
Tai tiku pāri dziedādams

Bēdu manu lielu bēdu
Es par bēdu nebēdāj'
Liku bēdu zem akmeņa
Tai tiku pāri dziedādams

Ja kurpēs tavās
Uz dienu kāptu

Nenocietini savu sirdi, pat ja apkārt citi ņirdz
Rāda ar pirkstu, jo tie nezin', nejūt, kā būt otra ādā ir
Pacel galvu pret Sauli, pat ja tā aiz mākoņiem ir jau
Jā, dzīvē augšas un lejas

Brīžiem liekas enerģijas, par mums smejas, hah
Bēdu manu lielu bēdu, es par bēdu nebēdāj'
Liekot bēdu zem akmeņa, pāri tieku dziedādams, ak
Es jau neesmu piemērs, bet pie sava turos vienmēr

Šobrīd visas sliktās domas mani pamet
Tās dienas nav tik pelēkas, kaut ko neredz
Esmu gana cietis, kāpēc vēl darīt šo tagad?
Simtiem jautājumu, es atbildes rādīšu pa savam

Citiem jā, citiem nē, kādam kā
Es runāju pat, kad klusēju, priekšplānā, ne novārtā
Blakām kāds, kurš manu pasauli tur nomodā
Šis ir mūsu laiks, ta' vienalga, ko tie padomā

Iedvesmas stāstus veido visi, kam tāds zvaigznājs
Atver savu sirdi, atver savu sirdi
Visiem kopā apvienoties laiks ir pienācis
Bailēm vairs nav spēka, un tu to tagad dzirdi

Es saku, parādi man kādu, kurš nezin', kas ir tās sāpes
Tāpat kā tortei, dzīvei kārtas, kuras baudīt mums nākas
Es savas sāpes pieņēmu, un tagad palīgā es nāku
Un atceries šos vārdus - mīlestība ir spēcīgākās zāles

Liekas, citreiz taisnības nav un pasaule auksta šī
Trūkst valstī palīdzība, kam tā ir vajadzīga
Šī pilsēta skumst, par katru no mums bēdas jūt
Zūd citreiz spēks, mums visiem mēdz būt grūti

Šeit saistās situācijas un tik daudzas dzīves
Es nebūšu tas, kurš raud un sūdzas (nē, nē, nē)
Es atnācu iedvesmot bez atlīdzības
Palīdzēt un dot bez savtīgas alkatības

Mēs visi esam tik dažādi, bet ļauj man smiet
Mūs visus parāda mūsu kopējā tautasdziesma
Ja sirds pilna siltuma, tad staro arī pats
Mūsu katra dienas ir pilnas īstu varoņdarbu

Kā mēs mostamies no rīta, domās nosapņojam dzīvi
Un, ja dvēsele ir instruments, es noskaņoju stīgas
Un, ja prāts ir slēdzene, tad gribasspēks ir atslēga
Nu, ielūkojies sevī un pameklē, kas tur apslēpts

Jā, vēlmi citiem izpatikt es atmetu
Tad šis par visiem tiem, kas alkst pat kripatiņu sapratnes
Es esmu līdzās, ko tad citi var mums teikt?
Pat, ja viss vēl nav labi, zini, ka viss būs OK
Un es dziedu

Bēdu manu lielu bēdu
Es par bēdu nebēdāj'
Liku bēdu zem akmeņa
Tai tiku pāri dziedādams

Bēdu manu lielu bēdu
Es par bēdu nebēdāj'
Liku bēdu zem akmeņa
Tai tiku pāri dziedādams

Ja kurpēs tavās
Uz dienu kāptu