Adata un diegs

Esmu tukšs kā naktī stacijas laukums
Savas sajūtas slauku kā saplēstus traukus
Zem cilvēku soļiem, ceļamkrāniem un torņiem
Es vairs nesaprotu kā var šo sajūtu noņemt

Kā adata un diegs kas man cauri izvēries
Tā nekad nepāries nojauta te esmu viens

Kā sadauzītās spuldzēs pārtrūkst kvēldiegs
Tūkstoši skatās, bet neredz neviens

Kā adata un diegs kas man cauri izvēries
Tā nekad nepāries nojauta te esmu viens

Tu prasi, ko es tāds sašuvies?

Kā adata un diegs kas man cauri izvēries

Arvien dziedu tev to pašu dziesmu

Tā nekad nepāries nojauta es esmu viеns

Tu prasi, ko es tāds sašuvies?

Kā, kā, kā stiklinieka darbnīcā spoguļi šķīst kad sit
Sašķīda vеcāku laulība man bij trīspadsmit
Skolas psihologa kabinets gluži kā otrās mājas
Jo bij' pieradis arī te klusēt par to kas krājas
Kāpēc šīs vizītes besī ļoti? Kāpēc to fiziku nesaprotu?
Kāpēc man ģimenes zīmējumā ir visi tik tālu viens no otra?
Simtiem trāpīgu gabalu vēlāk kuros ir asiņots un kliegts
Nojauta ka esmu atkal lieks nu jau man atkāpjas mazliet

Kā adata un diegs kas man cauri izvēries
Tā atkāpjas mazliet, nojauta te esmu lieks



Credits
Writer(s): Andrejs Reinis Zitmanis, Gustavs Butelis, Kārlis Matīss Zitmanis, Kārlis Vārtiņš, Mārtiņš Matīss Zemītis
Lyrics powered by www.musixmatch.com

Link