Tosts

Tu mani nevari ciest, es sevi arī
Bet nav mana vaina, ka tas, ko alku gar seju pavīd
Es te nācu paostīt gaisu, tagad es eju darīt
Ir iemesls pieliet pilnas glāzes, es leju arī
Man ir pilnīgi vienalga, ko man tas var veikt garīgi
Pie vienas vietas, runā sūdu, make money
Man agrāk interesēja sakāmo teikt svarīgi
Un nevis taisīt impēriju, ja reiz es spēju radīt
Es pat neesmu domājis par to vai ir bēgt no savas ēnas pareizi
Tas ir blakusefekts tam, ka uzņemu tempu, kad zēni kavējas
Es gribēju dzīvi, ko vērts pabeigt, nevis būt cilvēka lēts paveids
Es sev par to glāzi salēju, salēju glāzi
Sveša āda sūrst mazāk, kad es ravēju nātres
Svešādā pulss mazāks tad, kad slavē kāds
Sveša āda pūli kačā, laiks palēninās
Es šonakt aizgāju pie vienas, rītā pamodos pie citas dāmas
Vienpadsmitos izkāpju uz ielas, smako visas drānas
Uz visu pajāt, galva debesīs
Man nav kauna no sevis, jo vairāk sevi nepazīstu
Man nav kauna no taisnības, man vismaz liekas tā ir taisnība
Kāda starpība? Zināju, kur es tikšu (huh)
Man sinonīms - prestižs
Salaulāts ar spēli, līdz nāve mūs šķirs, man laikam ir death wish
Es gribu uzsaukt tostu
Negribi dzirdēt kā es svinu, man vienalga, labāk uzklausi bosu
Es gribu uzsaukt tostu
Par to, ka nekad nenogāzīsi manis uzceltus blokus
Es gribu uzsaukt tostu, par uhh
Par to, ka man ir iemesls, lai uzsauktu tostu
Par to, ka nepalieku slims no kauna
Par to, ka manis vairāk nav, es esmu dzimis no jauna (uh)
Ilgtermiņā esmu rūpīgs (huh)
Bet nezinu, kur es pēc gada būšu (huh)
Īstermiņā daru stulbības (huh)
Kas velkas līdzi visu manu mūžu
Kas ta' man es pret to nu jau esmu rūdīts
Vai arī pieradis, ka visu laiku man ir smaga dūša
Es esmu čempions pēc savas būtības
Uz pilnu banku galdā visu savu svaru grūžu
Šķita, ka tagad setā no karietes izkāpšu
Likās, ka šobrīd jau būšu sasniedzis Nirvanu
Reiz sev teicu tu zemi satrieksi pirmkārt (huh)
Un tas, ka esi cilvēks ir otršķirīgi
Es tikai gribēju reiz dzirdēt savus soļus pilī
Ballot tā, lai tu dzirdi kā manas zoles čīkst
Bet tagad redzu rotā tavus acābolus izbīlis
Es gribu, bet nevaru ārā no šīs lomas līst
Kur palika mani dzīves ideāli?
Es sāku redzēt tos kā robežas, tik atkarīgs no brīvības
Ka nespēju to nomest
Tik atkarīgs, ka pēkšņi gribēju kļūt brīvs no sevis paša
Bet jūtos brīvāks, kad makā bija zvīņas, nevis graši
Brīvāks, tad, kad sarunas bija īstas
Kad nevarēju nolasīt vien fabulas no dzīves
Viņa grib ar mani dejot, viņa saņem tikai gabalus no svītas
Tikai fragmentus
Man paša miesai nav patenta
Bez dvēseles sēžu sastrēguma Brīvības gatvē
Skatos spogulī, tai bildei vairs nav līdzīga pasē
Likās, ka būšu tam gatavs brīdī, kad līdīšu trasē
Bet nu esmu uz trases izlīdis
Bez prāta un bez misijas
Bez stāža un bez plāna
Bet ar vārdu un ar ticību
Un ja man pat nebūs stāsta, tad es kritīšu
Slims ar tukšumu, bet nevajag ārstu, es to izsvīstu
Es gribu uzsaukt tostu
Negribi dzirdēt kā es svinu, man vienalga, labāk, ah
Es gribu uzsaukt tostu
Par to, ka nekad nenogāžīsu sevis uzceltus blokus
Es gribu uzsaukt tostu
Par uhh, par to, ka man bija iemesls, lai uzsaukt tostu
Nakts vēl ir jauna un balle ir karsta
Piepeši liekas šampanietis nemaz nav tik gards